mizantrops
mizantrops -a, v.
mizantrope -es, dsk. ģen. -pju, s.
Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
PiemēriIntensīvajam izglītības un vispār gara darbam nepieciešams bij laiks netraucētā vienatnē, lai gan Veidenbaums nebij ne askēts, ne mizantrops..
Avoti: 5. sējums