Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsērēt
aizsērēt parasti 3. pers., -sērē, pag. -sērēja; intrans.
1.Kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem).
PiemēriVecdaugavas lejas loks.. ar katru gadu vairāk aizsērē..
2.Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
PiemēriŪdensvada caurules aizsērējušas.
Avoti: 1. sējums