apslacīt
apslacīt -slaku, -slaki, -slaka, pag. -slacīju; trans.
1.Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
PiemēriApslacīt jaunos dēstus.
- Apslacīt jaunos dēstus.
- Apslacīt gludināmo veļu.
- Pagalmā iznests un ar ūdeni apslacīts, viņš [ievainotais] atvēra acis.
- pārn. Vīri sēdēja ap galdu.. Žokļi cītīgi mala gaļu, desas, aukstas ceptas zivis,.. visu to apslakot ar stipri savārītu tēju.
1.1.Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
Piemēri..sāka krist retas lāses... Lietus sitās mašīnā, apslacīja braucēja vaigu, sēdekļus.
- ..sāka krist retas lāses... Lietus sitās mašīnā, apslacīja braucēja vaigu, sēdekļus.
1.2.pārn.; sar. Atzīmēt ar iedzeršanu.
PiemēriApslacīt jauno uzvalku.
- Apslacīt jauno uzvalku.
- Šo laimīgo iepazīšanos man gribētos apslacīt ar glāzi šampanieša
Avoti: 1. sējums