uzbriest
uzbriest parasti 3. pers., -briest, pag. -brieda; intrans.
1.Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
PiemēriVāroties rīsi uzbriest.
2.Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
PiemēriNo februāra līdz aprīlim ievāc priežu pumpurus, kad tie ir uzbrieduši, bet vēl nav atvērušās segzvīņas.
3.Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām). Arī uztūkt.
PiemēriVaigi.. uzbriest no aptaukošanās vai tūskas sakarā ar nieru un sirds slimībām.
Avoti: 8. sējums