piesēsties
piesēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos, -sēsties, -sēstas, pag. -sēdos; refl.
1.Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiesēsties pie loga.
- Piesēsties pie loga.
- Piesēsties pie ugunskura.
- Tikai Kirils ar savu talantu te var sadabūt galdiņu, kur piesēsties, un man šķiet, ka nelielā rinda pie bufetes viņam arī pašķiras..
- Pārnākusi mājā, Zenta nomazgājās un.. piesēdās pie pusdienas galda..
- Grabuliene.., lakatiņu pārvilkusi tālu pār acīm, piesēdās mātei tuvāk.
- Zintrai kļuva vēsi, un viņa piesēdās man tuvāk.
2.Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
Piemēri«Vai tu nepiesēstos?» namatēvs norādīja uz ādas krēslu.
- «Vai tu nepiesēstos?» namatēvs norādīja uz ādas krēslu.
- «Piesēdieties, biedri Pīpenštāl!» Pēteris diezgan negaidīti uzaicināja.
3.Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot.
PiemēriLikās, Oskars vairs neatrada mieru. Piesēdās atkal pie apavu labošanas..
- Likās, Oskars vairs neatrada mieru. Piesēdās atkal pie apavu labošanas..
- Rasma jau piesēdusies pie rakstāmmašīnas, caur logiem dzirdēja pieklusinātu klaboņu.
- Laura salūkoja mazo soliņu.., piesēdās pie govs, nomazgāja tesmeni, sāka slaukt..
- Katru vakaru Zigis nolēma piesēsties pie grāmatām un dažās stundās iekalt garām palaisto..
Stabili vārdu savienojumiPiesēsties pie grāmatas.
- Piesēsties pie grāmatas — Sākt mācīties no grāmatas. Sākt lasīt.
4.parasti 3. pers. Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriVisvieglāk rubeņus pievilināt ar izbāztu.. rubeni. Ja šādu rubeni ieliek kokā riesta vietas tuvumā, tad pēc saules lēkta tam piesēdīsies klāt kāds no riestojošiem tēviņiem.
- Visvieglāk rubeņus pievilināt ar izbāztu.. rubeni. Ja šādu rubeni ieliek kokā riesta vietas tuvumā, tad pēc saules lēkta tam piesēdīsies klāt kāds no riestojošiem tēviņiem.
Avoti: 6-2. sējums