nomaļus
nomaļus apst.
1.Nomaļā vietā.
PiemēriMūsu mājas atradās nomaļus no ceļiem, mežu ielokā..
2.Samērā tālu nost (no kā).
PiemēriVitālijs tūdaļ devās pie Ingas, kas kopā ar Lailu bija atgājušas no pārējiem mazliet nomaļus.
2.1.pārn. Neiesaistoties, nepiedaloties (darbībā, pasākumā).
PiemēriLielākā amatā iet Jorens atteicās, nebija pierunājams. Bet veidot jauno dzīvi - nē, no tās nomaļus palikt Jorens nespēja.
Avoti: 5. sējums