tvīkt | LLVV

tvīkt

tvīkt tvīkstu, tvīksti, tvīkst, pag. tvīku; intrans.

1.Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās). Arī karst₂.

Piemēri..tvīku tīfa karsonī. ..māsas Lienes sīkās, kalsenās roķeles grozīja jo bieži mani [gultā] no sāniem uz sāniem..

..tvīku tīfa karsonī. ..māsas Lienes sīkās, kalsenās roķeles grozīja jo bieži mani [gultā] no sāniem uz sāniem..
Māte nāca ar ūdenī samērcētu dvieli un lika to uz Aļa tvīkstošās pieres.
pārn. Acis kaisa un tvīka. Aiz nepanesama kauna.
pārn. ..nokrītu nopļautajā pļavā un pieploku tai kā kamene ziedam.. Saldi rūgtens spēks tvīkdams apņem augumu, piepilda elpu.

1.1.pārn. Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.

PiemēriViņš to apskāva un nelaida vairs vaļā, un pirmo reizi viņa sajuta, cik labi ir tvīkt uzticīgās, mīlestības vijīgās un stingrās rokās.

Viņš to apskāva un nelaida vairs vaļā, un pirmo reizi viņa sajuta, cik labi ir tvīkt uzticīgās, mīlestības vijīgās un stingrās rokās.
Visu mūžu gāju maldā, Dziļās sāpēs dvēsle tvīka..
..nu laiks ir klāt, sirds laimē tvīkst..

1.2.pārn. Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).

PiemēriJums versmē dusmas tvīkst, sirds krūtīs klaudz..

2.Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst₁.

Piemēri..ļaudis, tveicē tvīkstot, Ilgo brīdi ēnā piegult..

2.1.Karst (piemēram, saulē) – parasti par augiem, zemi.

PiemēriSaulgozī tvīka un smaržoja sveķainās skujas..

Saulgozī tvīka un smaržoja sveķainās skujas..
Viņam joprojām mīļa arī daba - gan vasaras saulē tvīkstošās mežmalas, gan ziedošie dārzi pavasarī..
pārn. Vēl dabas krāšņums visur pieaug lēnām, Kaut jūlijs karstāk, arvien karstāk tvīkst.
pārn. Vasara tvīka zem karstajiem saules stariem kā nokususi ceļotāja.

2.2.Izplatīt spilgtu gaismu, stipru siltumu.

PiemēriTvīkst zilgmē saule svelmīga virs galvas..

Tvīkst zilgmē saule svelmīga virs galvas..
Pievakarē gaiss kļuvis spiedīgs, un uguns [cepļa] krāsnīs tvīks pati savā karstumā.

3.Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām). Sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).

Piemēri..lekcijas klausoties, meitenes tvīka gluži kā sārtas, svaigas avenes..

3.1.pārn. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).

Piemēri..uz sūnām tvīkst sarkanas zemenes..

..uz sūnām tvīkst sarkanas zemenes..
Īsi pirms sniega, kad vistumšākais laiks, zili apsarmojušas kā plūmes vasarā, valdzinoši tvīkst paegļu ogas.
Saule ātri tuvojās rietam, padebeši vakaru pusē tvīka.
Skaties uz rītiem - deg, paveries pret rietumiem - sarkans. Svilst ziemeļmalā, tvīkst apvārsnis dienvidos..

3.2.pārn. Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).

PiemēriRāmās atvasaras dienās.. ābeļdārzs līdzinās varenai puķu dobei, kurā tvīkst siltās krāsas..

Rāmās atvasaras dienās.. ābeļdārzs līdzinās varenai puķu dobei, kurā tvīkst siltās krāsas..
Gaišs sejas ovāls. Balināti mati. Tvīkst vaigos sārtums jaunavīgs..

PiemēriSimons: Dod dzert! - No dusmām jātvīkst nost.

Simons: Dod dzert! - No dusmām jātvīkst nost.
Es gāju un noskumis redzēju: Uz smiltīm zivtiņas tvīka..
pārn. Citas puķes, kas pār taku līkst, Dzer no medus dzīvinošā spēka, Tikai rudzupuķe mūžam tvīkst, Pilna ellišķīgi salda grēka.

5.Ļoti vēlēties, ilgoties, alkt.

PiemēriIva pazina daudzas meitenes, kas ātri apprecējās un pēc tam slēpa sirdī smeldzi, tvīka pēc kaut kā un ilgojās, līdz piedzima pirmais bērns..

Iva pazina daudzas meitenes, kas ātri apprecējās un pēc tam slēpa sirdī smeldzi, tvīka pēc kaut kā un ilgojās, līdz piedzima pirmais bērns..
pārn. Ij zāle jau tvīka pēc valgmes..
pārn. ..vārpa ziedoša Pēc graudu svara tvīkst.

5.1.trans.

Piemēri..prāts un sirds tvīka redzēt neredzēto.

6.parasti 3. pers.; reti Stipri smaržot. Būt spēcīgam (par smaržu).

Piemēri..saimniece mani ieveda mazā istabiņā, kur gar sienām vēl tvīka Jāņu kroņi..

Avoti: 8. sējums