uztrūkties
uztrūkties -trūkstas, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos; refl.
1.Satrūkstoties, arī uzbudinājumā strauji piecelties (kājās, sēdus).
Piemēri..tupēdams ceļos pie lielās apses aiz klēts, puika kaut ko strādāja. ..«Ko tu te dari?» tas [saimnieks] uzsauca skarbi. Zēns uztrūkās kājās.
- ..tupēdams ceļos pie lielās apses aiz klēts, puika kaut ko strādāja. ..«Ko tu te dari?» tas [saimnieks] uzsauca skarbi. Zēns uztrūkās kājās.
- «Kā jūs tā varat runāt par sievieti!» Ciemīte uztrūkās no krēsla..
- Tālis uztrūkās, sasita papēžus un, kaut ko noteicis par posteņu pārbaudi, izgāja laukā.
1.1.Satrūkstoties pacelties spārnos (parasti par putniem).
PiemēriAbi apklusa. Klausījās, kā vēji šalc un plosa birzi, kā putnu bars uztrūkstas no salīgotajiem zariem un aizlaižas meklēt drošāku naktsmāju..
- Abi apklusa. Klausījās, kā vēji šalc un plosa birzi, kā putnu bars uztrūkstas no salīgotajiem zariem un aizlaižas meklēt drošāku naktsmāju..
2.Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties (no miega).
PiemēriMani pamodināja plīstoši stikli. Uztrūkusies no miega, lūkoju aptvert, kur un kas sadauzīts.
- Mani pamodināja plīstoši stikli. Uztrūkusies no miega, lūkoju aptvert, kur un kas sadauzīts.
- Nakti viņš uztrūkstas. Laikam pa miegam licies, it kā šāviena troksnis noskanētu.
- No dziļa miega strauji uztrūkos Un traucos, steidzu meklēt tālo vietu, Kur sauca manas dzimtas asinsbalss.
Avoti: 8. sējums