sarkt
sarkt sarkstu, sarksti, sarkst, pag. sarku; intrans.
1.Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku). Palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
PiemēriMeitene bieži sarkst.
- Meitene bieži sarkst.
- Vaigi sarkst.
- Skuja sarkst aiz dusmām kā vēzis.
- Ķucs [skolnieks] beidzot noskaitīja [dzejoli] ar zilām mokām, sarkdams un tvīkdams.
- Visās labās pasakās princis mazliet lācīgs. Viņš sarkst un mīdās neziņā, vai īstā brīdī nācis.
1.1.pārn. Sārtoties (par augiem, to daļām).
PiemēriVizēja saulaina rudens diena. Koki sarka un dzeltēja.
- Vizēja saulaina rudens diena. Koki sarka un dzeltēja.
- Dārzos un apstādījumos šalkoja lapkritis. Blakus nemainīgi zaļajām eglēm sarka kļavas..
1.2.Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
PiemēriLiels un svinīgs aug aiz mežiem rīts. Galotnes drīz eglei sarks un priedei..
- Liels un svinīgs aug aiz mežiem rīts. Galotnes drīz eglei sarks un priedei..
- Pamalē jau svīst gaisma. Sarkst rītausma.
- Sarkst saule un dūmakā upmalu tin, Tad iekaras bērziņā līkā..
- Sarka rīts. Ap saullēktu cita pēc citas apdzisa nakts izkaisītās zvaigžņu oglītes.
1.3.pārn. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
Piemēri..pirmajā skolas dienā viss vasaras krāšņums izkāpj no dārziem un sagulst bērnu rokās. Zeltojas dālijas, sarkst asteres, kvēlo neļķes.
- ..pirmajā skolas dienā viss vasaras krāšņums izkāpj no dārziem un sagulst bērnu rokās. Zeltojas dālijas, sarkst asteres, kvēlo neļķes.
Avoti: 7-1. sējums