Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bungot
bungot -oju, -o, -o, pag. -oju.
1.intrans. Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
PiemēriBungot pie durvīm.
  • Bungot pie durvīm.
  • ..es pierāpjos pie loga un sāku klusu grabināties. Neatsaucas. Es bungoju stiprāk.
  • Virsnieks ar pirkstu galiem sāka nepacietīgi bungot pa galdu.
  • Ar kreisās rokas mazo pirkstiņu viņš sāka bungot pa galda malu, un šī bungošana atgādināja ložmetēja kārtu.
1.1.Sist ar knābi, radot troksni (par putniem).
Piemēri..[žagata] bungoja ar cieto knābi pa rūti, ka skanēja vien..
  • ..[žagata] bungoja ar cieto knābi pa rūti, ka skanēja vien..
  • ..dzeņi bungo ar knābi pa sausu zaru..
1.2.Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
PiemēriLietus lāses bungoja logā gausi un vienmuļi..
  • Lietus lāses bungoja logā gausi un vienmuļi..
  • ..pa skaidu jumtu bungo lietus.
2.trans.; pareti Spēlēt (bungas).
PiemēriMuzikant, cik gribi, bungas bungo..
  • Muzikant, cik gribi, bungas bungo..
  • ..aktieris tēlo cilvēku, kas mīl «bungot» klavieres..
Stabili vārdu savienojumiBungot klavieres.
2.1.intrans.
PiemēriSeši mazi bundzinieki Jāj pa ceļu bungodami..
  • Seši mazi bundzinieki Jāj pa ceļu bungodami..
Avoti: 2. sējums