bunkurs
bunkurs -a, v.
1.Tvertne beramu materiālu (piemēram, ogļu, kūdras, smilts, labības) neilgai uzglabāšanai vai pārkraušanai.
PiemēriTiklīdz kombaina bunkurs bija pilns ar graudiem, piebrauca automašīna. Tā labību nogādāja kaltēs.
2.mil. Segta aizsargbūve, ko var izmantot dzīvošanai. Blindāža.
PiemēriLeons bezgala vēlējās nokļūt [partizānu] bunkurā viens no pirmajiem.. Jo sevišķi viņš uztraucās pēc tam, kad daži pionieri no pazemes iznesa sarūsējušu kabatas baterijas čaulu..
Avoti: 2. sējums