bungot
bungot -oju, -o, -o, pag. -oju.
1.intrans. Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
PiemēriBungot pie durvīm.
1.1.Sist ar knābi, radot troksni (par putniem).
Piemēri..[žagata] bungoja ar cieto knābi pa rūti, ka skanēja vien..
1.2.Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
PiemēriLietus lāses bungoja logā gausi un vienmuļi..
2.trans.; pareti Spēlēt (bungas).
PiemēriMuzikant, cik gribi, bungas bungo..
Stabili vārdu savienojumiBungot klavieres.
2.1.intrans.
PiemēriSeši mazi bundzinieki Jāj pa ceļu bungodami..
Avoti: 2. sējums