blākšķis
blākšķis -ķa, v.
Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
PiemēriSmags blākšķis.
- Smags blākšķis.
- ..atsperes rautās durvis ar blākšķi bij aizsitušās ciet.
- No tās vietas, kur stāvēja mašīna, varēja labi sadzirdēt dobjus blākšķus, it kā kaut kas smags kristu no liela augstuma... «Vīri krauj vagonos baļķus,» Kaspars atrāva mašīnai durvis.
Avoti: 2. sējums