Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
garnitūra
garnitūra -as, s.
1.Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts.
PiemēriBurtu garnitūra.
1.1.poligr. Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
PiemēriApmeklētāju uzmanību [izstādē] saistīs glīta mēbeļu garnitūra divistabu dzīvoklim, šo garnitūru eksponē.. mēbeļu kombināts.
Avoti: 3. sējums