Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienlaicīgums
vienlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienlaicība.
PiemēriNotikumu vienlaicīgums.
Avoti: 8. sējums