spilgtums
spilgtums -a, v.; parasti vsk.
1.fiz. Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
PiemēriGaismas spilgtums.
- Gaismas spilgtums.
- Spuldzes spilgtums.
- Fizikālais lielums spilgtums.. subjektīvi izpaužas kā gaišums..
- Pilotējamo kosmisko kuģu lidojumos izdarīti pirmie mēģinājumi noteikt augu segas sastāvu un tās zaļās masas daudzumu, reģistrējot Zemes virsas iecirkņu spektrālo spilgtumu.
- Spilgtuma kanāls [krāsu televizoram] sastāv no trim lampu kaskādēm..
2.Vispārināta īpašība – spilgts1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī spožums2.
PiemēriKrāsas spilgtums.
- Krāsas spilgtums.
- Vecākiem jāiemāca bērniem nekad neēst nepazīstamus augļus, lai arī tie ar savu spilgtumu un sulīgumu ir ļoti kārdinoši.
- Viņš iznāk ap stūri saulē. Uz acumirkli viņam jāpiemiedz acis no tā spilgtuma, kas te līst pār baltajiem celiņiem un rasotiem krūmājiem.
3.Vispārināta īpašība → spilgts2, šīs īpašības konkrēta, izpausme.
PiemēriJau pusgadsimts mani šķir no tā laika, taču acu priekšā ar vienreizīgu spilgtumu es redzu visus toreizējos notikumus.
- Jau pusgadsimts mani šķir no tā laika, taču acu priekšā ar vienreizīgu spilgtumu es redzu visus toreizējos notikumus.
- Tomēr gribētos sagaidīt arī svētku izjūtas, teatrāla spilgtuma atgriešanos mūsu teātrī.
- Konservatorijas.. koncertos pedagogi sākumā [Leonardas] Daines dziedājumu vērtējuši pavēsi. Balsij neesot spilgtuma.
- Personības spilgtuma ziņā Roze krietni pārsniedz tos cilvēkus, ko viņa sastop..
Avoti: 7-2. sējums