spilgtums
spilgtums -a, v.; parasti vsk.
1.fiz. Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
PiemēriGaismas spilgtums.
2.Vispārināta īpašība — spilgts1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī spožums2.
PiemēriKrāsas spilgtums.
3.Vispārināta īpašība → spilgts2, šīs īpašības konkrēta, izpausme.
PiemēriJau pusgadsimts mani šķir no tā laika, taču acu priekšā ar vienreizīgu spilgtumu es redzu visus toreizējos notikumus.
Avoti: 7-2. sējums