Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svece
svece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
PiemēriEglīšu sveces.
  • Eglīšu sveces.
  • Sveču gaisma.
  • ..Vanda rauj sērkociņus un dedzina sveces krāšņajā divpadsmit žuburu svečturī.
  • ..gultas galvgalī misiņa lukturī dega pašu lieta tauku svece.
  • Svece ir svinīguma simbols. Jau izsenis ievērots - jo lielāki godi, jo vairāk gaismas vajag. Tad netaupīja taukus un dzīru sveces lēja resnākas..
  • sal. Mazie [bērni] savus puķu pušķus turēja kā sveces izstieptajās roķelēs..
  • pārn. ..zaļš kastanis kā milzu lustra turēja savas ziedu sveces.
  • pārn. Es aizdedzu Atmiņu sveci..
  • ..kad kabineta durvis atsprāga un priekšnieks iznāca, visi policisti stāvēja kā sveces.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā svece. Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra.
2.Gaismas stipruma mērvienība.
PiemēriStarptautiskā svece.
  • Starptautiskā svece.
  • Dega viena vienīga piecdesmit sveču gaismas spuldzīte.
3.Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
PiemēriAizdedzes svece.
  • Aizdedzes svece.
  • Dzinējam darbojoties, sveces izolatora un elektrodu temperatūrai jābūt robežās no 550°C līdz 800°C.
  • Ieskrūvējis atpakaļ izdedzinātajos cilindros notīrītās sveces, tēvocis sāka rīkoties ap karburatoru.
Avoti: 7-2. sējums