Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svārstīties
svārstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.fiz. Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
PiemēriJa ķermenis svārstās, tam ir kinētiskā un potenciālā enerģija.
2.parasti 3. pers. Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
PiemēriTirgus cenas svārstās.
3.Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
PiemēriEgils [žurnālists] svārstījās - teikt vai neteikt savus uzskatus..
Avoti: 7-2. sējums