svārstīgs
svārstīgs -ais; s. -a, -ā
svārstīgi apst.
1.Tāds, kas svārstās (1).
PiemēriSvārstīga ass.
2.Tāds, kas ir mainīgs, nepastāvīgs, nevienmērīgs, arī nenoteikts (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
PiemēriSvārstīgs spiediens.
2.1.pārn. Tāds, kam ir raksturīgas mainīgas, nepastāvīgas, nevienmērīgas, arī nenoteiktas norises, stāvokļi (par laikposmu).
PiemēriSvārstīgā dzīve viņa [Jāņa] būtni padarījusi šaudīgu, šaubīgu. Ekscesi, nejaušība, acumirklis - vairāk nekā līdzšinējā dzīvē nav bijis.
3.Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
PiemēriSākumā Nate par to vienatnē pasmējās, bet vēlāk viņai vajadzēja par Ērika izturēšanos domāt nopietni. Viņš bija tik svārstīgs kā aprīļa diena - reizēm saulains un maigs, bet reizēm sadrūmis un bargs kā melnais krusas negaiss.
3.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārlis Sprīdis bija vīrs ar svārstīgu raksturu, turklāt viegli ietekmējams.
Avoti: 7-2. sējums