Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svārki
svārki -u, vsk. svārks, -a, v.
1.Vīriešu uzvalka augšējā daļa. Vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
PiemēriVilnas svārki.
  • Vilnas svārki.
  • Svārku iekškabata.
  • Svārki ar atloku.
  • ..tur stāvēja Sods ar sveci rokā, aizpogājis kā arvienu pelēkos svārkus līdz pašam kaklam.
  • Kājas tam [Kalvicam] basas, mugurā tikai svārki uzmesti virs krekla..
  • Meistars apskata vērīgi viņam atbrīvoto vietu, tad novelk zilos goda svārkus, noliek tos uz sola.. un sāk uzskaņot vijoli.
  • Tu balles ātrā salka Man mimozas zariņu sniedzi. Bez vārda kautriem pirkstiem Pie mana svārka diedzi.
  • pārn. Zaļus svārkus uzmetis plecos, nāk pavasaris.
2.Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
PiemēriIk uz soļa svārku dziļais iegriezums pavērās pāri celim, un pazibēja zīda zeķē tērptā kāja.
  • Ik uz soļa svārku dziļais iegriezums pavērās pāri celim, un pazibēja zīda zeķē tērptā kāja.
  • Elna brien pāri upei. Uzmanīgi, svārku stūri uz augšu pacēlusi..
  • Jaunas sievietes var atļauties arī kuplākus svārkus zvana griezumā.
  • Dodiet, es apģērbšu tautas apģērbu,.. es gribu košu kā Alsungas seģene, - krāsas līgosies krāšņākā svārkā kā pļava pret pļāvēju ziedu plaukumā..
  • pārn. Egle kā zaļa kupena, Ietērpta svārkos košos..
Stabili vārdu savienojumiLaizīt (arī bučot) svārku stērbeles. Rīta svārki.
Avoti: 7-2. sējums