svārki
svārki -u, vsk. svārks, -a, v.
1.Vīriešu uzvalka augšējā daļa. Vīriešu žakete, arī jaka, mētelis.
PiemēriVilnas svārki.
- Vilnas svārki.
- Svārku iekškabata.
- Svārki ar atloku.
- ..tur stāvēja Sods ar sveci rokā, aizpogājis kā arvienu pelēkos svārkus līdz pašam kaklam.
- Kājas tam [Kalvicam] basas, mugurā tikai svārki uzmesti virs krekla..
- Meistars apskata vērīgi viņam atbrīvoto vietu, tad novelk zilos goda svārkus, noliek tos uz sola.. un sāk uzskaņot vijoli.
- Tu balles ātrā salka Man mimozas zariņu sniedzi. Bez vārda kautriem pirkstiem Pie mana svārka diedzi.
- pārn. Zaļus svārkus uzmetis plecos, nāk pavasaris.
2.Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
PiemēriIk uz soļa svārku dziļais iegriezums pavērās pāri celim, un pazibēja zīda zeķē tērptā kāja.
- Ik uz soļa svārku dziļais iegriezums pavērās pāri celim, un pazibēja zīda zeķē tērptā kāja.
- Elna brien pāri upei. Uzmanīgi, svārku stūri uz augšu pacēlusi..
- Jaunas sievietes var atļauties arī kuplākus svārkus zvana griezumā.
- Dodiet, es apģērbšu tautas apģērbu,.. es gribu košu kā Alsungas seģene, - krāsas līgosies krāšņākā svārkā kā pļava pret pļāvēju ziedu plaukumā..
- pārn. Egle kā zaļa kupena, Ietērpta svārkos košos..
Stabili vārdu savienojumiLaizīt (arī bučot) svārku stērbeles. Rīta svārki.
- Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles — vienk. Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- Rīta svārki — Rītasvārki.
Avoti: 7-2. sējums