svarot
svarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; reti
1.Turēt līdzsvarā.
Piemēri..stjuarte, uz vienas rokas veikli svarodama paplāti ar skābākām konfektēm, neparasti bargi atskatījās pār plecu.
2.Svērt1.
PiemēriTas viss ir lieki, viss ir nieki, ko likteņsvaros svarojam, pret to, ko mīlestība prot un ko vairs nāve neatdod.
Avoti: 7-2. sējums