Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svars
svars -a, v.
1.parasti vsk.; fiz. Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
PiemēriSvara vektors pielikts balstam vai saitei, kura notur ķermeni. Ja atskaites sistēmā, kas nekustīgi saistīta ar Zemi, horizontāls balsts vai saites piestiprināšanas punkts atrodas miera stāvoklī vai vienmērīgā taisnvirziena kustībā (inerciāla atskaites sistēma), ķermeņa svars vienāds ar ķermenim pieliktā smaguma spēka moduli..
2.Masa1.
PiemēriSmago akmeni viņš nolika ričā, un tā no lielā svara iečīkstējās.
Stabili vārdu savienojumi(No)kristies svarā. Absolūtais graudu svars.
2.1.pārn. Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte.
PiemēriViņas rokas, viņas kājas, viņas smiekli, viņas skatieni it kā ieguva pavisam jaunu svaru un vērtību..
Stabili vārdu savienojumi(Ne)būt no svara. (Ne)krist svarā. Īpatnējais svars. Likt svaru (uz ko).
Avoti: 7-2. sējums