svecīte
svecīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → svece.
2.farm. Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
PiemēriJa kaut kādu iemeslu dēļ zāles nevar ievadīt eaur muti, tās var ievadīt caur taisno zarnu svecīšu.. vai ārstniecības klizmas veidā.
Avoti: 7-2. sējums