Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
komutators
komutators -a, v.
1.el. Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
PiemēriMagnētiskais komutators.
2.Ierīce, ko izmanto telefonijā līniju savienošanai.
PiemēriKomutatoru zāle.
Avoti: 4. sējums