koncentrētība
koncentrētība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → koncentrēts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLugas koncentrētība.
- Lugas koncentrētība.
- Ražošanas koncentrētība.
- Un, visbeidzot, daiļdarba valodai raksturīga ietilpība, koncentrētība. Kā tādas valodas paraugu sevišķi varētu minēt E. Birznieka-Upīša valodu, it īpaši «Pelēkā akmens stāstos».
- Te [A. Čehova stāstos] nav neviena lieka vārda, te valda vislielākā koncentrētība un reizē spriegums.
2.Vispārināta īpašība → koncentrēts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzmanības koncentrētība.
- Uzmanības koncentrētība.
- Centos savā lomā parādīt Petersa koncentrētību, stingrību un savaldību grūtajos brīžos, spēju zibenīgi pieņemt lēmumus un rīkoties..
- Koncentrētība darba laikā ir trešais darba ražīguma celšanas noteikums.
- Raiņa filozofiskajā dzejā īsi teikumi saistās ar domas koncentrētību un tās spraigiem pavērsieniem..
3.ķīm. Vispārināta īpašība → koncentrēts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŠķīduma koncentrētība.
- Šķīduma koncentrētība.
- Skābes koncentrētība.
- Indes koncentrētība.
4.Vispārināta īpašība → koncentrēts4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBarības koncentrētība.
- Barības koncentrētība.
Avoti: 4. sējums