Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
koncentrēts
koncentrēts -ais; s. -a, -ā
koncentrēti apst.
1.Divd. → koncentrēt.
2.Tāds (cilvēks), kas ir koncentrējies (2).
PiemēriŠoreiz viņš [aktieris] ir sevišķi koncentrēts, uzmanīgs, iejūtīgs, neparasti ātri un precīzi orientējas, uztver partneri..
2.1.Tāds, kurā izpaužas uzmanības koncentrācija.
PiemēriKoncentrēts skatiens.
3.ķīm. Tāds, kam ir augsta koncentrācijas (3) pakāpe. Arī sabiezināts.
PiemēriKoncentrēts maisījums.
Stabili vārdu savienojumiKoncentrēts šķīdums.
4.Tāds, kurā ir daudz barības vielu.
PiemēriKoncentrētā lopbarība.
Avoti: 4. sējums