koncentrēt
koncentrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
PiemēriKoncentrēt darbaspēku.
Stabili vārdu savienojumiKoncentrēt savās rokās.
1.1.Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) — par procesu, darbību.
Piemēri45 stāvu augstajā ēkā koncentrēta Varšavas kulturālā un zinātniskā dzīve. Te atrodas Poļu Zinātņu akadēmija, bibliotēka, liela izstāžu zāle, auditorijas, teātri, koncertzāles utt.
1.2.Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) — piemēram, par mākslas darbu. Būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
PiemēriKlasika sniedz spožus cilvēku izpētes piemērus. Tā koncentrējusi sevī mūžīgi aktuālas labā un ļaunā, humānā un necilvēciskā, personības lidojuma un krišanas problēmas.
1.3.Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
PiemēriKoncentrēt romāna materiālu.
2.Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu. Būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
Piemēri..jāprot ilgstoši koncentrēt uzmanību uz pašu galveno.
2.1.Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
PiemēriTēmēt var labāk, ja abas acis tur vaļā, jo tad šāvējam ir plašāks redzes lauks. Tēmēšanas sākumā skatiens jākoncentrē uz mērķi, un pēc tam jācenšas skatiena virzienā nostādīt arī graudu.
3.ķīm. Palielināt vielas daudzumu (maisījumā).
PiemēriKoncentrēt šķīdumu.
4.kalnr. Bagātināt (piemēram, derīgos izrakteņus).
PiemēriKoncentrēt apatīta rūdu.
Avoti: 4. sējums