cerēties
cerēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; novec.
Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
PiemēriJau sen tie abi bija cerējušies. Bet Līņa vecā māte bija pūcīga sieva, kura dēlam solījusies tūliņ aiziet no mājas, ja tas Karlini vedīšot par vedeklu sētā.
Avoti: 2. sējums