Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesaistīts
nesaistīts -ais; s. -a, -ā
nesaistīti apst.
1.Nol. divd. → saistīt.
2.ķīm. Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām. Brīvs.
PiemēriNesaistīts ūdeņradis.
3.fiz. Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām). Brīvs.
PiemēriElektroniskajās lampās ir nesaistīti elektroni, kas brīvi pārvietojas vakuumā.
4.literat. Tāds, kas nav veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
PiemēriTeksts nesaistītā valodā.
Avoti: 5. sējums