saskaņa
saskaņa -as, s.
1.parasti vsk. Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
PiemēriPalīdzēja [aktierim] strādāt saskaņa ar režisoru.., viņa mierīgā, pārdomātā rīcība atbrīvoja un ierosināja.
- Palīdzēja [aktierim] strādāt saskaņa ar režisoru.., viņa mierīgā, pārdomātā rīcība atbrīvoja un ierosināja.
- Tas, ka Veldze ne ar vārdu nepieminēja vīru, ļāva noskārst, ka laulātajiem, jādomā, trūka saskaņas.
1.1.Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
PiemēriKolektīvā valda saskaņa.
- Kolektīvā valda saskaņa.
- Ģimene dzīvo labā saskaņā.
- Zelmu ar māti patiešām vienoja kāda brīnumaina saskaņa, kas sakņojās tikai viņām abām zināmā tuvībā.
2.parasti vsk. Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
PiemēriAp mums ir desmitiem un atkal desmitiem visparastāko, nepieciešamāko lietu, ko reiz veidojušas siltas rokas, asprātība, aizrautība... tās pārsteidz ar formu vienkāršību, līniju tīrību un saskaņu.
- Ap mums ir desmitiem un atkal desmitiem visparastāko, nepieciešamāko lietu, ko reiz veidojušas siltas rokas, asprātība, aizrautība... tās pārsteidz ar formu vienkāršību, līniju tīrību un saskaņu.
- Kāda te krāsu saskaņa un skaistums! Brūni sarkana kūla, svina pelēks ezera līmenis un zaļi paegļi..
- ..mākslinieka kā ikviena cilvēka rīcībā starp darbiem un vārdiem ne vienmēr ir pilnīga saskaņa (uzskatos izvirzītās prasības dažkārt daiļrades praksē pilnībā neattaisnojas..).
2.1.Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
PiemēriJūtu, ka dabas saskaņa un ritms ieplūst manī kā sula koka zaros pavasari.
- Jūtu, ka dabas saskaņa un ritms ieplūst manī kā sula koka zaros pavasari.
- Rāmās acis.. pauda laipnību, mieru, dvēseles saskaņu, kurā nebija vietas nekādiem asumiem.
3.Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
PiemēriPirmajos polifonas mūzikas attīstības gadsimtos vēl nebija izzināta harmonija, un balsu saskaņā, komponisti un teorētiķi tikai pakāpeniski sāka ievērot vienlaicīgi uztveramus skaņu kompleksus - akordus.
- Pirmajos polifonas mūzikas attīstības gadsimtos vēl nebija izzināta harmonija, un balsu saskaņā, komponisti un teorētiķi tikai pakāpeniski sāka ievērot vienlaicīgi uztveramus skaņu kompleksus - akordus.
- Mūsu dzirde.. ātri pierod pie harmoniju kompleksu attīstības uz arvien.. asākām, skarbākām, cietākām saskanam, kādas komponisti izveido konfliktveida domu attīstībai skaņdarbā.
Stabili vārdu savienojumiNākt saskaņā.
- Nākt saskaņā — Saskaņoties.
Avoti: 7-1. sējums