saskanēt
saskanēt parasti 3. pers., -skan, pag. -skanēja; intrans.
1.Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
PiemēriIr dzīvojis cilvēks.., vienam viņš ir paticis, otram ne; ar vienu viņam saskanējis, ar otru ne..
1.1.Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) — parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
PiemēriDraugu raksturi saskan.
2.Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
PiemēriKopija saskan ar oriģinālu.
2.1.Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
PiemēriAr vitrāžām harmoniski saskan sešas metālā kaltās lustras..
Avoti: 7-1. sējums