saskaņotība
saskaņotība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kas) ir saskaņots (1).
PiemēriPlāna saskaņotība.
- Plāna saskaņotība.
2.Stāvoklis, kad (kas) ir saskaņots (2).
PiemēriKustību saskaņotība.
- Kustību saskaņotība.
- Mākslinieku panākumu visvairāk nosacījusi veiksmīgi atrastā materiāla, kompozīcijas un formu interpretējuma maksimālā saskaņotība ar darbam izvirzīto uzdevumu..
- Pamatprincipi sabiedrisko telpu iekārtošanā ir tie paši, kas dzīvoklim: vienkāršība, skaidrība, atturība, saskaņotība.
Avoti: 7-1. sējums