saskarties
saskarties -skaros, -skaries, -skaras, pag. -skaros; refl.
1.Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām, priekšmetiem).
PiemēriNiedres saskaras vējā.
1.1.Atrasties tieši līdzās (kam).
PiemēriCitreiz tēvs domīgi skatījās jūrā un.. rādīja tālumā, kur ūdens lauks saskārās ar debesmalu..
2.Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ar ko).
PiemēriVisvieglāk ir strādāt ar tiem cilvēkiem, ar kuriem biežāk saskāries, ar kuriem ir personisks kontakts.
Avoti: 7-1. sējums