saskarsme
saskarsme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
PiemēriSaskarsmes partneri.
1.1.Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
PiemēriKā dzīvē, tā arī uz skatuves cilvēks nonāk saskarsmē ar savu apkārtni un tajā esošajiem objektiem.
2.Saskare1.
PiemēriAutomobili ar ceļu saista pavisam nelielas riteņu virsmas, kas ir riepu un ceja seguma saskarsmes punkti.
Stabili vārdu savienojumiNākt saskarsmē (arī saskarē).
Avoti: 7-1. sējums