saskaņa
saskaņa -as, s.
1.parasti vsk. Stāvoklis, kad (cilvēkiem) būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
PiemēriPalīdzēja [aktierim] strādāt saskaņa ar režisoru.., viņa mierīgā, pārdomātā rīcība atbrīvoja un ierosināja.
1.1.Stāvoklis, kad (piemēram, cilvēku grupā, kolektīvā) savstarpējās attiecības veido vēlamo kopumu, sistēmu.
PiemēriKolektīvā valda saskaņa.
2.parasti vsk. Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
PiemēriAp mums ir desmitiem un atkal desmitiem visparastāko, nepieciešamāko lietu, ko reiz veidojušas siltas rokas, asprātība, aizrautība... tās pārsteidz ar formu vienkāršību, līniju tīrību un saskaņu.
2.1.Stāvoklis, kad (piemēram, priekšmeta, parādības, norises) sastāvdaļas, elementi veido vēlamo kopumu, sistēmu.
PiemēriJūtu, ka dabas saskaņa un ritms ieplūst manī kā sula koka zaros pavasari.
3.Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
PiemēriPirmajos polifonas mūzikas attīstības gadsimtos vēl nebija izzināta harmonija, un balsu saskaņā, komponisti un teorētiķi tikai pakāpeniski sāka ievērot vienlaicīgi uztveramus skaņu kompleksus - akordus.
Stabili vārdu savienojumiNākt saskaņā.
Avoti: 7-1. sējums