šalciens
šalciens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → šalkt1.
PiemēriKad vēja šalciens uz acumirkli aprimstas, vien patālu dzirdama mūzika.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → šalkt2.
PiemēriSmieklu šalciens tomēr nošalca tiem trim Veckalačiem pakaļ.
Avoti: 7-2. sējums