slita
slita -as, s.
1.Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
Piemēri..Jēkabs bij atraisījis zirgu no slitas..
- ..Jēkabs bij atraisījis zirgu no slitas..
- Uz tirgus laukuma pie slitām stāvēja vairāki pajūgi. Zirgi nemierīgi mīņājās un kārpīja sniegu.
- Tēvs, zirgu pie slitas piesējis, rauga pēc siena maisa - zirgs ir pabarojams, ir brīdi atpūtināms pēc garā ceļa.
2.etn. No guļbaļķiem veidots žogs.
PiemēriPagalmu ierobežoja augsta sēta - slita - no šķeltiem guļbaļķiem.
- Pagalmu ierobežoja augsta sēta - slita - no šķeltiem guļbaļķiem.
3.mūz. Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno atsevišķas sīka dalījuma notis.
PiemēriSīkākas notis apvieno grupās ar treknām svītrām, ko sauc par slitām... sešpadsmitdaļnošu grupai ir divu svītru slita.., astotdaļnošu grupai - vienas svītras slita..
- Sīkākas notis apvieno grupās ar treknām svītrām, ko sauc par slitām... sešpadsmitdaļnošu grupai ir divu svītru slita.., astotdaļnošu grupai - vienas svītras slita..
Avoti: 7-1. sējums