un
un vienojuma saiklis.
1.Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
PiemēriDidzis un Ilga apstājās un ieklausījās apkārtnes trokšņos.
1.1.Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
PiemēriBet citu rītu kāds atkal bērzu vērī saukā un saukā. Nu jau Milzim liekas - sauc tieši viņa vārdu.
2.Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
PiemēriAnnele papurināja smiedamās galvu, un visi lakati bij atkal nost.
3.Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
PiemēriLupatu Zeta smējās.. tik sirsnīgi, ka asaras sakāpa acīs un pat Lupats pieliecās klausīties.
4.Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo kontekstu.
Piemēri..Osiene vēl locījās [linu laukā] diezgan ņipri, bet līdz izslavētām deviņsimts saujām tomēr vairs netika. Un pavisam klusa bij palikusi..
Stabili vārdu savienojumi(Nu) un tad?
Avoti: 8. sējums