šūt
šūt šuju, šuj, šuj, pag. šuvu; trans.
1.Veidojot diegu šuves, vīles, saistīt (kāda materiāla, piemēram, auduma, ādas, gabalus). Šādā veidā saistot detaļas, elementus, gatavot (ko, piemēram, apģērbu, apavus, to daļas), arī veikt (to) apdari.
PiemēriŠūt audekla gabalus.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) baltiem diegiem šūts (retāk sadiegts).
1.1.intrans.
PiemēriŠūt ar adatu.
1.2.Šādā veidā lāpīt (ko).
Piemēri..es aši novilku mēteli un pakāru tā, lai nebūtu redzama atirusī odere. Māte to šuva atkal un atkal, un tā ira atkal un atkal..
1.3.Izšūt1.
PiemēriBaltajos [sedziņas] kvadrātos aplīši šūti ar baltiem, grodiem diegiem dubultajā svītru dūrienā.., otrreiz šis pats aplītis pāršūts ar sarkaniem diegiem, tāpat dubultā svītru dūrienā.
2.med. Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
PiemēriAmbulancē, kur nesen šuvu ciet cita ādu, paklausīgi nogūlos uz kreisajiem sāniem.
3.Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
PiemēriŠūt skārda loksnes.
Avoti: 7-2. sējums