Paplašinātā meklēšana
Meklējam šūt.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (100):
- kabata Apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai).
- pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
- atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
- apmalot Apšūt ar apmali.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto).
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
- aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
- aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
- šuvējs Darītājs --> šūt.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā izveidota mazu caurumu rinda.
- Caurā vīle Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- šujams Divd. --> šūt.
- frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
- polsterēt Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
- ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- izmadarot Izrotāt ar izšuvumiem. Izšūt (1).
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- šūdināt Izšūt (1).
- šūt Izšūt (1).
- izšūdināt Izšūt (2).
- izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- uzplecis Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
- aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
- tarba No (parasti) auduma šūta kule.
- blūze No auduma vai trikotāžas šūts sieviešu apģērba gabals, kas sniedzas līdz vai pāri jostas vietai.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām. Šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- mēteļkleita No mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- pidžama No vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Persijā).
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- apvīlēt Nošūt vīli (gar malu). Apšujot (ko), izveidot vīli.
- izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
- izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
- pašūdināt Pašūt (1).
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- izšūt Pašūt.
- iešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> iešūt.
- piešuvums Paveikta darbība, rezultāts --> piešūt (1). Tas, kas ir piešūts (piemēram, tērpa pagarināšanai).
- šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (1).
- šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (2).
- šuvums Paveikta darbība, rezultāts --> šūt (3).
- uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
- aizvilkt Pavirši aizšūt.
- apvārstīt Pavirši apšūt.
- atdiegt Pavirši atšūt.
- apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt vai piešūt.
- piemetināt Piešūt ar palieliem dūrieniem.
- apšūt Piešūt visapkārt.
- vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
- izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu.
- izšūties Refl. --> izšūt (2). Tikt izšūtam.
- piešūties Refl. --> piešūt (1). Tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
- šūties Refl. --> šūt (1).
- apšuvums Rezultāts --> apšūt (1). Tas, ar ko apšūts.
- apšuvums Rezultāts --> apšūt (3). Tas, ar ko apšūts.
- sašūdināt Sašūt (1).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- kāpt Savienojumā «kāpt uz augšu»: virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- šuve Secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta.
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
- apšuve Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piešūta (apģērba, cepures, apavu u. tml.) malai. Apmale.
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- piešūdināt Šūdinot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā. Piešūt (2).
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus tērpus). Šujot izgatavot (parasti tērpu, lielāku daudzumu). Arī pašūt (1).
- uzšūt Šujot izgatavot. Pašūt.
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus). Arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
- nošūt Šūt un pabeigt šūt (kā).
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu). Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- iešūties Tikt iešūtam.
- Gatavie apģērbi Tirdzniecībā vai rūpniecībā - pašūti, izgatavoti apģērbi.
- marlēt Tīt (buras malā iešūtu metāla trosi) ar auklu.
- uzšūdināt Uzšūt (1).
- uzšūties Uzšūt sev (ko).
- kabata Uzšūts, iešūts nodalījums (piemēram, portfelim, čemodānam, somai).
- priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
- smokings Vīriešu svinību tērps - žakete ar dziļu izgriezumu priekšā un zīda audumu apšūtiem atlokiem.
šūt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV