Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējablūze
vējablūze -es, dsk. ģen. -žu, s.
No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
PiemēriGarš, sakumpis augums, pelēka vējablūze, augšējā kabatiņā nav ne greznas pildspalvas, ne ķemmes ar sudraba apkalumiem.
Avoti: 8. sējums