šuvējs
šuvējs -a, v.
šuvēja -as, s.
1.Darītājs → šūt.
2.Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
PiemēriSieviešu apģērbu šuvēja.
- Sieviešu apģērbu šuvēja.
- Vīriešu apģērbu šuvējs.
- Veļas šuvēja.
- Par Ošiem tikai tik daudz bij zināms, ka Andrs apprecējies un strādāja fabrikā, bet Anna palikusi par šuvēju..
- Apakšstāvā dzīvoja divas māsas, šuvējas, pavecas meitas. Katru rītu, aizejot darbā, Voldis redzēja viņas pie šujmašīnām vai ar šķērēm graizot baltu veļas drānu.
- Lilita vienmēr pratusi gaumīgi ģērbties, viņa zina, kas piestāv un kas ne. Tā varbūt no mātes - prasmīgas šuvējas - pārmantota gudrība.
Avoti: 7-2. sējums