Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šuvējs
šuvējs -a, v.
šuvēja -as, s.
1.Darītājs → šūt.
2.Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
PiemēriSieviešu apģērbu šuvēja.
Avoti: 7-2. sējums