jaka
jaka -as, s.
1.Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
PiemēriVilnas jaka.
- Vilnas jaka.
- Mīksta jaka.
- Silta jaka.
- Jaka ar jostu.
- Līziņa un Karlīne apvilka tīras jakas, uzsēja ciema lakatiņus.
- ..[Zenta] nāk darba.. pašaustos svārkos un adītā jakā..
- ..sīka vecenīte,.. tērpusies zilā katūna jakā, staigā ap galdu..
2.No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
PiemēriViņš klusēdams novilka brezenta jaku un gumijas zābakus..
- Viņš klusēdams novilka brezenta jaku un gumijas zābakus..
- Anete.. stāv durvīs, veco kažokādas jaku apvilkusies..
- Lietainā laikā labi noder impregnēta vēja jaka.
Avoti: 4. sējums