jandāliņš
jandāliņš -a, v.
jandaliņš -a, v.
1.parasti vsk. Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja «Tūdaliņ, tagadiņ».
2.sar. Strīds. Tracis, kņada.
PiemēriToreiz bija jandāliņš ap šo pašu kupicu. Saimnieki ķīvējās par savu zemju robežām.
Avoti: 4. sējums