Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žokejcepure
žokejcepure -es, dsk. ģen. -ru, s.
No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
Piemēri..galvā viņam bija balta audekla vasaras žokejcepure..
  • ..galvā viņam bija balta audekla vasaras žokejcepure..
  • ..viņš.. uzlika galvā rūtaino žokejcepuri ar ausu sildītājiem un izgāja no zāles.
  • Zemu pār pieri noliecies ļengans žokejcepures nags..
Avoti: 8. sējums