Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējjaka
vējjaka -as, s.
No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
PiemēriAudekla vējjaka.
Avoti: 8. sējums