vējīgs
vējīgs -ais; s. -a, -ā
vējīgi apst.
Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vējains (2).
Piemēri«..mazās dienās viņš bij dzīvespriecīgs, jautrs, pat mazliet vieglprātīgs un vējīgs.»
Avoti: 8. sējums