Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējizpūte
vējizpūte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas. Vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
PiemēriAugsnes vējizpūte.
Avoti: 8. sējums