Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējgrābslis
vējgrābslis -šļa, v.
vējgrābsle -es, dsk. ģen. -šļu, s.; sar.
Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
PiemēriMāju ļaudis melš, ka Esmeralda iemīlējusies kādā virsniekā, kurš kundzei neesot pa prātam. Esot tukšinieks un liels vējgrābslis. It kā jau divas reizes bijis precējies un šķīries.
Avoti: 8. sējums