palīdzīgs
palīdzīgs -ais; s. -a, -ā
palīdzīgi apst.
1.Tāds, kas, parasti labprāt, palīdz.
PiemēriPalīdzīgs cilvēks.
- Palīdzīgs cilvēks.
- Būt palīdzīgam biedra nelaimē.
- ..Pētera tēvs bija tam daudzkārtīgi palīdzīgs bijis.
- Viņš mēģināja pārliecināt savu izredzēto, ka.. viņa tam varot būt palīdzīga.
1.1.Savienojumā «palīdzīga roka»: palīdzība1.
Piemēri..vecaistēvs sācis saimniecības ēku remontu. Tur nu arī mēs varēsim pielikt palīdzīgu roku.
- ..vecaistēvs sācis saimniecības ēku remontu. Tur nu arī mēs varēsim pielikt palīdzīgu roku.
- Te taču cilvēks aizstāvēja savu taisnību, un kurš gan tad drīkstēja atraut palīdzīgu roku?
1.2.Savienojumā «palīdzīgas rokas»: palīgs, arī palīgi.
Piemēri«Mājā ik uz soļa vajadzīgas palīdzīgas rokas. Es nemaz nevarēju sagaidīt, kad tu nobeigsi pamatskolu. Tagad tu mums esi visur pirmais palīgs.»
- «Mājā ik uz soļa vajadzīgas palīdzīgas rokas. Es nemaz nevarēju sagaidīt, kad tu nobeigsi pamatskolu. Tagad tu mums esi visur pirmais palīgs.»
Avoti: 6-1. sējums